Datums: 2025. gada 11. jūnijs

No: izstrādājis Zigurds Līkums, sabiedriskās organizācijas "Evolūcija" prezidents.

Nosaukums: Pārtraukt "ugunsgrēku" dzēšanu: Stratēģisks ietvars birokrātijas mazināšanai un digitālajai reformai Latvijā.

Kam adresēts: Ministriem un Saeimas deputātiem, Valsts kancelejai, Valsts iestāžu un aģentūru vadītājiem, digitālās pārvaldes vadītājiem, domnīcām, starptautiskajiem fondiem un ES programmu atbalstītājiem.

Konteksts: Kāpēc tieši tagad?

Nesenā pašvaldību vēlēšanās izmantotā IT sistēmas sabrukšana Latvijā, kam sekoja valdības ministra atkāpšanās, nepārprotami parāda - vienota, stratēģiska pieeja digitālo pakalpojumu sniegšanai vairs nav atliekama.

Tā nav tikai tehniska neveiksme, tā ir sistēmiska problēma. Tā atspoguļo gadu desmitiem ilgus sadrumstalotas digitālās politikas centienus, standartu trūkumu un nespēju prioritārizēt lietotāju vajadzības un pakalpojumu noturību.

Vienlaikus publiskā diskusijā aizvien vairāk tiek uzsvērta birokrātijas mazināšanas nepieciešamība. Taču šobrīdējie centieni ir sadrumstaloti un taktiski - atsevišķi projekti, strukturālas pārbūves vai izmaiņas likumdošanā, kas neskar pamatproblēmas dizainā un pakalpojumu veidošanas un ieviešanas mehānismos.

Šis ir izšķirošs brīdis, lai Latvija pārietu no reaktīviem soļiem uz ilgtermiņa strukturālām reformām.

 

Problēma: Sistēma bez sistēmas

Latvijai šobrīd trūkst vienotas pieejas tam, kā tiek izstrādāti, uzturēti un pārvaldīti valsts pakalpojumi. Saeima, ministrijas un iestādes darbojas silo sistēmā. Nav kopīgu un visiem viegli saprotamu standartu, nav skaidras atbildības par pakalpojumu rezultātiem, un nav mandāta mērīt digitālos pakalpojumus pēc lietotāju pieredzes. Nav centrālās institūcijas, kura ir uzņēmusies pilnīgu lomu šādu standartu attīstībā, ieviešānā, uzraudzīšanā,  atbalstīšānā un efektīvā skaidrošanā.

Taču birokrātijas sakne meklējama vēl dziļāk. Lielākā problēma ir plaisa starp politikas veidotājiem (tas ir – likumdevējiem, regulējumu autoriem un normatīvo aktu izstrādātājiem) un tiem, kas šo politiku īsteno dzīvē. Juridiskie grozījumi tiek veidoti un pieņemti, bet pēc tam “pamesti” uz īstenotājiem, kuri visbiežāk nav tikuši iesaistīti to grozījumu izstrādes procesā un tāpēc līdz galam nesaprot, ko tie dažreiz pat nozīmē un kā tie būtu jāievieš praksē. Bieži nav arī skaidrs, kurš par ko ir atbildīgs, un rezultātā tiek radīti pakalpojumi, kas ir digitāli vai manuāli, bet kurus iedzīvotājiem ir grūti izmantot vai saprast.

​

Šī plaisa starp politikas veidotājiem un pakalpojumu ieviesējiem ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina birokrātiju.

 

Stratēģiskā iespēja: Ieviest Latvijas valdības digitālo pakalpojumu standartus

Latvijai jāievieš digitālo pakalpojumu standarti, iedvesmojoties no Lielbritānijas GDS (Government Digital Service) modeļa. Šie standarti:

• Iekļautu politikas veidotāju (likumdevēju, regulējumu autoru, normatīvo aktu izstrādātāju) un pakalpojumu komandu (t.sk. atbildīgo valsts iestāžu vadītāju) sadarbības mehānismus, vienlaikus nodrošinot atbildību katrā pusē;

• Noteiktu skaidrus principus digitālo pakalpojumu izstrādei un ieviešanai;

• Ieviestu pakalpojumu novērtējumu balstītu uz reāliem rezultātiem, piemēram, lietojamība, izmaksu efektivitāte, birokrātijas mazināšana, vai arī kādu citu valstij stratēģisku mērķu sasniegšanā;

• Prasītu lietotāju izpēti un iteratīvu izstrādi, nevis tikai iepirkumu un atbilstības formalitātes;

• Veicinātu sadarbību starp iestādēm un kopēju digitālo rīku atkārtotu izmantošanu.

Šāds modelis jau veiksmīgi ieviests Lielbritānijā no kura iedvesmojušās ASV, Kanāda, Singapūra un daudzas citas valstis, uzlabojot valsts pakalpojumu kvalitāti, samazinot administratīvo slogu un vairojot sabiedrības uzticību, demonstrējot visai pasaulei valsts attīstību, tādejādi radod labvēlīgu klimatu investīcijām.

Šādas vienotas pieejas ieviešana Latvijā nav jāveido no nulles, to var uzsākt, izmantojot jau esošo Valsts kancelejas Inovāciju Laboratoriju kā sākuma punktu, veidojot nelielu centrālu vienību ar pilnvarām un kompetenci šādu standartu izstrādei un ieviešanai sadarbībā ar nozaru ministrijām. Šī vienība varētu darboties kā sākotnējais sadarbības un koordinācijas centrs, atskaitoties tieši Valsts kancelejai.

 

Ieteikums: Strukturēta reforma ar stratēģiska pilotprojekta pieeju bez masveida digitalizācijas

Latvijai nevajadzētu uzsākt kārtējo taktisko pasākumu kopumu, bet gan:

1. Izveidot darba grupu, lai izpētītu digitālo pakalpojumu standartu ieviešanu;

2. Iepazīties un saprast Lielbritānijā izstrādātos GDS, kurus sabiedriskā organizācija “Evolūcija” jau ir piemērojusi Latvijas kontekstam, jo vairāk pievienojot vēl ļoti nozīmīgus un stratēģiskus virzienus – demogrāfijas veicināšana, birokrātijas mazināšana, ‘’zaļais virziens’’ u.c., kuri padarīs, Latvijas standartus visaktuālākos pasaules mērogā, ko var ļoti spēcīgi nopozicionēt, sākot ar ES;

3. Pielietot standartus uz vienu sabiedrībai svarīgu, nepilnīgu pakalpojumu. Šāds pilotprojekts pat varētu kļūt par vienu no 21 birokrātijas mazināšanas identificētajām prioritātēm, ko identificējusi birokrātijas mazināšanas darba grupa, un palīdzēt to efektīvi atrisināt;

4. Izveidot vieglu pārvaldības struktūru, sākt uzraudzīt pakalpojumu kvalitāti visā valsts pārvaldē, kura jau sāk strādāt pēc jaunā standartu modeļa;

5. Iesaistīt neatkarīgus ekspertus un reformu aizstāvjus, lai stiprinātu kapacitāti un nodrošinātu progresu.

Šis modelis nav jāievieš uzreiz visā sistēmā — to iespējams pakāpeniski ieviest ar skaidru mērķi, ka ilgtermiņā visas iesaistītās puses sapratīs (arī ārējās puses, kā trešo pušu pakalpojumu veidotāji valstij) un izmantos šo pieeju kā pamatu efektīvai sadarbībai.

 

Ilgtermiņa virziens: "Digital First" princips politikas veidošanā

Papildus minētajam, Latvijai būtu jāapsver nākamais stratēģiskais solis, nosakot "Digital First" pieeju kā pamatprincipu publisko pakalpojumu izstrādē. Tas nozīmē, ka jebkurš jaunais likums vai normatīvais akts tiktu efektīvi izvērtēts caur šo "Digital First" prizmu: kā un vai šo risinājumu, kurš veidosies sakarā ar jauna likuma vai normatīvā akta ieviešanu, var padarīt pieejamu un efektīvu arī digitāli. Protams, ka šī izvērtēšana nebūtu likumdevēja vai likumizstrādātāja atbildība, bet gan attiecīgās iestādes vadītāja, caur kuru šis jauninājums tiks realizēts vai vadīts praksē.

Šī nav jauna pieeja, jo šo modeli jau plaši izmanto gan valdības, gan banku sektors visā Eiropā. Es pats savulaik strādāju finanšu nozarē, kur šāda domāšana tika piemērota ikdienā. Tajā pašā laikā šī pieeja nenozīmē, ka pakalpojumiem jābūt tikai digitāliem. Publiskais sektors nerada produktus - tas rada pakalpojumus. Un pakalpojumi ir daudz plašāki par produktiem, jo tiem jāstrādā visu iedzīvotāju labā, arī to iedzīvotāju labā, kuriem nav pieejas vai prasmju lietot digitālos rīkus.

 

"Digital First" ir stratēģija, kas nozīmē, ka digitālās iespējas tiek apsvērtas kā pirmais risinājums, izstrādājot jaunu likumdošanu un no tās izejošos pakalpojumus. Tas nav pašmērķis, jo digitālais risinājums tiek izmantots kā instruments, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un mērogojamību.

 

Kāpēc tas ir svarīgi?

Digitālā transformācija nav tikai tehnisks jautājums. Tas ir jautājums par to, kā valsts apkalpo savus iedzīvotājus. Ja katru neveiksmi turpināsim skatīt kā izolētu gadījumu, Latvija nekad neizveidos modernu un uzticamu valsts pārvaldi.

Vienots valsts pakalpojumu veidošanas standarts ļautu risināt vairākas problēmas vienlaikus, tas ne tikai mazinātu birokrātiju un uzlabotu pakalpojumus, bet arī stiprinātu Latvijas pozīcijas Eiropas līmenī, kā jau iepriekš tika minēts.

Eiropas Savienībā ir skaidra vēlme pēc saskaņotiem, pieejamiem, lietotājam draudzīgiem digitālajiem pakalpojumiem. Piemēram, programmas kā Digital Europe Programme (DIGITAL), kas galvenokārt finansē tieši šādus pārmaiņu projektus, varētu kļūt par finanšu avotu šādas pieejas attīstībai.

Latvijai nav nekādu šķēršļu, lai kļūt par līderi šajā jomā, pat pārspēt Igauniju, ja spēsim rīkoties ar skaidru stratēģiju un vienotu domāšanu. Lai arī Igaunija bieži tiek minēta kā digitālās pārvaldes paraugs, tai joprojām ir ievērojamas nepilnības, īpaši lietotāju pieredzē un starpiestāžu sadarbības koordinācijā. Tas rada iespēju Latvijai ieviest mūsdienīgāku, efektīvāku un visaptverošāku modeli, kas būtu balstīts uz standartiem un stratēģisku pārvaldību.

 

Mums nav vajadzīgas jaunas idejas. Mums ir vajadzīgs piegādes modelis.

Šis ir brīdis, kad jāpārtrauc "ugunsgrēku" dzēšana un jāsāk veidot kaut kas paliekošs.

​

Juridiska piezīme.

Šis dokuments ir sabiedriskās organizācijas “Evolūcija” neatkarīgs ieteikums. Tajā paustie viedokļi un priekšlikumi neatspoguļo nevienas valsts iestādes oficiālo nostāju un nav uzskatāmi par valdības dokumentu vai saistošu rīcības plānu. Tā mērķis ir veicināt profesionālu diskusiju un palīdzēt Latvijai un citām valstīm uzlabot sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti.